mulsums
mulsums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mulsums | mulsumi |
| Ģen. | mulsuma | mulsumu |
| Dat. | mulsumam | mulsumiem |
| Akuz. | mulsumu | mulsumus |
| Lok. | mulsumā | mulsumos |
Rezultāts → mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat mulsumu raisījis papīrītis, kurā pēc izlietošanas paredzēts ietīt ieliktnīti.
- Turklāt zināmu mulsumu raisīja arī fakts, ka Kozmens uzstājas kiltos.
- Pārsteigums, mulsums un jautājums « Ko es varu palīdzēt?»
- Tādas jau sāk ieviesties dabā, taču šeit Murjāņos rodas mulsums.
- Kundzi pārņem viegls mulsums, kas netraucē viņai konfektes notiesāt.