monologs
monologs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monologs | monologi |
| Ģen. | monologa | monologu |
| Dat. | monologam | monologiem |
| Akuz. | monologu | monologus |
| Lok. | monologā | monologos |
1.Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
1.1.joma: literatūrzinātne Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
1.2.joma: mūzika Vienas personas dziedājums (parasti operā) ar vēstījuma raksturu.
2.joma: literatūrzinātne Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
Stabili vārdu savienojumiIekšējais monologs.
- Iekšējais monologs vārdkoptermins — pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīžiem tas ir dialogs, brīžiem monologs, brīžiem vienkārši klusums.
- Daiļrunīgais monologs beidzās ar vīrieša uzspiestu skūpstu, neatstājot vietu iebildumiem.
- Dažkārt iepriekš sagatavoti tika atsevišķi monologi, kā arī muzikālie dueti.
- Loma nebija liela — dažas epizodes filmas sākumā un monologs beigās.
- Skulptūru forma veidota kā ritmizētu, anatomiski precīzu muskuļu monologu virkne.