monolitēt
monolitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | monolitēju | monolitējam | monolitēju | monolitējām | monolitēšu | monolitēsim |
| 2. pers. | monolitē | monolitējat | monolitēji | monolitējāt | monolitēsi | monolitēsiet, monolitēsit |
| 3. pers. | monolitē | monolitēja | monolitēs | |||
Pavēles izteiksme: monolitē (vsk. 2. pers.), monolitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: monolitējot (tag.), monolitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: monolitētu
Vajadzības izteiksme: jāmonolitē
Veidot (ko) masīvu, no viena liela gabala.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- dzelzsbetona mazizmēra gatavelementu vai monolitēti gatavelementu pārsegumi
- 23.7. stabpāļi, kurus izbūvē, aizpildot urbumu ( ar paplašinājumu vai bez tā) ar cilindriskiem vai prizmatiskiem elementiem un monolitējot ar cementa javu.
- 27. Saliekamo režģogu saduras un būves kolonnas monolitē režģogos, izmantojot normālo betonu, kas atbilst standartam LVS EN 206–1:2001 un kura klase nav zemāka par B20 saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 " Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" ( turpmāk – LBN 203-97).