monolīts1
monolīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monolīts | monolīti |
| Ģen. | monolīta | monolītu |
| Dat. | monolītam | monolītiem |
| Akuz. | monolītu | monolītus |
| Lok. | monolītā | monolītos |
1.Liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
2.Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir modelēšanas procesi, kurus uzbūve pieprasa monolītus datu vadības principus.
- Monolīts, monumentāls, emocionāls piemineklis 1941. gada 14. jūnija notikumiem.
- Arheologi izteikuši minējumus, ka monolīts norāda uz ieeju pazemes telpā.
- Taču, lai ietaupītu, monolītu betonu aizstāja ar plānu metālu.
- Tāpēc, kad valsts ir spēcīga, efektīva, monolīta, tādas šaubas nevienam arī nerodas."