mincītis
mincītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mincītis | mincīši |
| Ģen. | mincīša | mincīšu |
| Dat. | mincītim | mincīšiem |
| Akuz. | mincīti | mincīšus |
| Lok. | mincītī | mincīšos |
1.Dem. → mincis.
2.sarunvaloda Zēna uzruna draudzenei.
3.žargonisms Sievietes dzimumorgāni.
Avoti: JV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elegants un lunkans mincītis, pilnīgs pretstats tipiskajam mājas kaķim.
- Viņai ir pieci gadi un konkursā Annija izpildīja dziesmu " Kliņģeris mincītim".
- Viņa dziedāja par Incīti, Mincīti un garo pupu.
- TAS NAV NEKĀDS MINCĪTIS, TĀ IR KLABURČŪSKA...
- “Bet es tādā gadījumā gribētu to fotogrāfiju, kur ir spilvens ar mincīšiem!”