mijējs
mijējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mijējs | mijēji |
| Ģen. | mijēja | mijēju |
| Dat. | mijējam | mijējiem |
| Akuz. | mijēju | mijējus |
| Lok. | mijējā | mijējos |
mijēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mijēja | mijējas |
| Ģen. | mijējas | mijēju |
| Dat. | mijējai | mijējām |
| Akuz. | mijēju | mijējas |
| Lok. | mijējā | mijējās |
1.Darītājs → mīt2.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēdējā virsaiša viens dēls bijis liels pasaules klaists un mantu mijējs.
- Mēness tēlots arī kā Saules vai Saules meitas precinieks, gredzenu mijējs, vainaga noņēmējs.
- Vai ar tādu niknumu, ar tādām dusmām Jēzus dzina ārā no baznīcas naudas mijējus? “
- Straujās Šveices franka cenas izmaiņas un tām sekojošās valūtu mijēju vaimanas vēlreiz atgādinājušas to, cik riskants...
- Kārtējā naudas mijēju labdarība Rīgā!