mijiedarbīgums
mijiedarbīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mijiedarbīgums | mijiedarbīgumi |
| Ģen. | mijiedarbīguma | mijiedarbīgumu |
| Dat. | mijiedarbīgumam | mijiedarbīgumiem |
| Akuz. | mijiedarbīgumu | mijiedarbīgumus |
| Lok. | mijiedarbīgumā | mijiedarbīgumos |
Vispārināta īpašība → mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar šo jēdzienu Leiva un Vengers akcentē prakses mijiedarbīgumu visos virzienos, norādot, ka praksē nepastāv „ centrāla vieta” ( kā pretstats perifērai); kopienas attīstības gaitā visi dalībnieki maina savas lomas un iesaistes formas; ikdienas praksē rodas un tiek risināti konflikti, un šajā procesā veidojas atšķirīgi dalībnieki – no tādiem, kas pilnībā pieņem kopienas normas, līdz tādiem, kas šīs normas apšauba, izaicina un maina ( Lave & Wenger 1991).
- Sēdes dalībnieki vienojas, ka svītro terminu mijiedarbīgums .
- V. Skujiņa norāda, ka termins mijiedarbība jau ir PTSV, bet, ja tas ir lingvodidaktikas termins, tad to patur, un var svītrot mijiedarbīgums .