mieznāt
mieznāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mieznāju | mieznājam | mieznāju | mieznājām | mieznāšu | mieznāsim |
| 2. pers. | mieznā | mieznājat | mieznāji | mieznājāt | mieznāsi | mieznāsiet, mieznāsit |
| 3. pers. | mieznā | mieznāja | mieznās | |||
Pavēles izteiksme: mieznā (vsk. 2. pers.), mieznājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mieznājot (tag.), mieznāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mieznātu
Vajadzības izteiksme: jāmieznā
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēja kaņepes dod dzirā , kad govis neēdot un asinis mieznot
- Ja diviem pa ceļu ejot grib mīzt , tad tiem mieznot jāstāv līdzās , lai tiem Laimīte pa vidu neiziet
- Bērns jeb pieaudzis , kas mieznot gultā , tam jāuz meklē vecs miets , jāizvelk tas , jāiemiezn mieta caurumā un jāuzliek miets virsū , tad gultā mīšana vairāk neatkārtojoties