melot | Tēzaurs

melot

melot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).

// transitīvs

// pārnestā nozīmē Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).

△Melo acīs skatīdamies — saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.

△Melo kā zirgs apvidvārds — saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.

△Melo, ka ausis kust — saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.

△Melo, ka ausis kustas — saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.

△Melo, ka ausis svilst apvidvārds — saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.

△Melo, ka pakausis kūp apvidvārds — saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.

Avoti: LLVV, ViV