meitenīte
meitenīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | meitenīte | meitenītes |
| Ģen. | meitenītes | meitenīšu |
| Dat. | meitenītei | meitenītēm |
| Akuz. | meitenīti | meitenītes |
| Lok. | meitenītē | meitenītēs |
Dem. → meitene.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mediķi konstatējuši, ka meitenīte iedzērusi šķidrumu, kas satur sārmu.
- Izmeklējot meitenīti, viņš konstatējis, ka pediatra konsultācija nav nepieciešama.
- Viņi bija aizmirsuši par meitenīti, audzējot " virtuālo" bērnu.
- 51 gadu vecajam Grāntam un meitenītes mātei bija īslaicīga mīlas dēka.
- 51 gadu vecajam Grantam un meitenītes mātei bija īslaicīga mīlas dēka.