maidzīt
maidzīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | maidzīju | maidzījam | maidzīju | maidzījām | maidzīšu | maidzīsim |
2. pers. | maidzī | maidzījat | maidzīji | maidzījāt | maidzīsi | maidzīsiet, maidzīsit |
3. pers. | maidzī | maidzīja | maidzīs |
Pavēles izteiksme: maidzī (vsk. 2. pers.), maidzījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: maidzījot (tag.), maidzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: maidzītu
Vajadzības izteiksme: jāmaidzī
1.Spaidīt, mīcīt; arī burzīt.
3.apvidvārds Vairākkārt spiest, mīt (pedāli).
4.apvidvārds Gulēt kopā, sagulēt, pārgulēt ar kādu.
Avoti: LLVV, VV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrs nelaida vaļā Sīma plecu, bet draudīgi to maidzīja.
- Viņa nav nekāda pilsētas mamzele, ko katrs varēs maidzīt.
- Leta kungs viens pats sēdēja viesistabas atzveltnes krēslā un maidzīja pirkstu kaulus tā, ka tie brakšķēja.
- Nemaz nemaidzī to muti.
- Viņa sarausies un sāks vaidēt, bet tu saspiedīsi viņu un maidzīsi, un mīcīsi viņas krūtis, mīcīsi viņas…