mīzt
mīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mīžu | mīžam | mīzu | mīzām | mīzīšu | mīzīsim |
| 2. pers. | mīz | mīžat | mīzi | mīzāt | mīzīsi | mīzīsiet, mīzīsit |
| 3. pers. | mīž | mīza | mīzīs | |||
Pavēles izteiksme: mīz (vsk. 2. pers.), mīziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mīžot (tag.), mīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mīztu
Vajadzības izteiksme: jāmīž
1.Urinēt.
PiemēriBārdainis atkal mīž stūrī...
- Bārdainis atkal mīž stūrī...
- Divi vīri, nāvīgi koncentrējušies, tomēr nedroši turēdamies kājās, sirsnīgi mīza uz sienas.
- Bļodiņu ieraugot, bija satrakojušās iekšas, tā sāpēja, ka nebija, kur dēties, un mīzt arī gribējās pavisam neganti.
Stabili vārdu savienojumiMīzt pret vēju.
- Mīzt pret vēju idioma — darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
2.parasti formā: noliegums Baidīties. [T ]
Piemēri— Nemīz, sīkais!
- — Nemīz, sīkais!
- Esi stiprs, esi kā latviešu seno un moderno laiku Lāčplēsis, nemīz, dari savu un nebaidies no tā ko citi domā vai saka!
- Nemīz, ir visi papīri, džeki sagādāja pat garantijas bumāgu.
Avoti: ĒiV, Žrg
Korpusa piemēri:šeit