mīkstrocis
mīkstrocis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstrocis | mīkstroči |
| Ģen. | mīkstroča | mīkstroču |
| Dat. | mīkstrocim | mīkstročiem |
| Akuz. | mīkstroci | mīkstročus |
| Lok. | mīkstrocī | mīkstročos |
mīkstroce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstroce | mīkstroces |
| Ģen. | mīkstroces | mīkstroču |
| Dat. | mīkstrocei | mīkstrocēm |
| Akuz. | mīkstroci | mīkstroces |
| Lok. | mīkstrocē | mīkstrocēs |
Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Priecāsimies par Francijas tautas rādīto piemēru un atgādinājumu visiem augstos kabinetos sēdošajiem mīkstročiem - pēkšņi var pienākt arī jūsu kārta...