mīkstpēdiņš
mīkstpēdiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstpēdiņš | mīkstpēdiņi |
| Ģen. | mīkstpēdiņa | mīkstpēdiņu |
| Dat. | mīkstpēdiņam | mīkstpēdiņiem |
| Akuz. | mīkstpēdiņu | mīkstpēdiņus |
| Lok. | mīkstpēdiņā | mīkstpēdiņos |
Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nav sliktu laikapstākļu, mīkstpēdiņ tāds.
- Šitie mīkstpēdiņi šauj ar zemenēm!
- – Mīkstpēdiņ?
- ” „ E, lai par kādu, bet par šitādu mīkstpēdiņu gan nebiju to plukatu iztēlojies”, Nils brīnījās.”
- Motociklists izrādījās mīkstpēdiņš, jo bija zaudējis valodu; pēc visa bija redzams, ka viņš gribēja kaut ko teikt, tikai nespēja vēl atgūt balsi un plātīja nobālušās lūpas.”