mēzt
mēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | mēžu | mēžam | mēzu | mēzām | mēzīšu | mēzīsim |
2. pers. | mēz | mēžat | mēzi | mēzāt | mēzīsi | mēzīsiet, mēzīsit |
3. pers. | mēž | mēza | mēzīs |
Pavēles izteiksme: mēz (vsk. 2. pers.), mēziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mēžot (tag.), mēzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mēztu
Vajadzības izteiksme: jāmēž
1.Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
1.1.intransitīvs
1.2.Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
2.Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
2.1.intransitīvs
2.2.Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es cēlos augšā ātrāk, mēzu mēslus, slaucu govis.
- Slotas mēž sejā putekļu mākoņus, slidina gružus uz izeju.
- To nāksies pamatīgi mēzt, lai grīda būtu tīra no mēsliem.”
- Izcērt viš mūs mēž bez sajēgs un ved tik prom uz Ventspil.
- Būvēs, raks, mēslus mēzīs – darīs visu, kas būs nepieciešams.