Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, tas bija viņš – pavēris mazītiņu aizrestotu lodziņu durvīs, viņš tūliņ pazina tās acis zem platmaļu cepures – lielas, melnas, degošas, slimības dēļ mazliet sapūļojušas, pazina slimības apskādēto zodu, ko slēpa kažoka platā apkakle, pazina mazliet sakumpušo, novārgušo stāvu, ko nospieda smagās ziemas drēbes, un dižmaņa plaukstu, kas rībināja stenderi pie pašas mezuzas, plaukstu ar zilām dzīslām un sarkanām čūlām, un zelta zīmoggredzenu, kurā iegravēta mežakuiļa galva, un Ārons Gordons vēl puspajokam, pusnopietni nodomāja: ko gan var gribēt no šī nabaga goja, ja viņam pat ģerbonis ir tik nekošerīgs, taču atvēra durvis un ar sagurušu smaidu jautāja, kas gan atdzinis Bironta kungu šurp tik vēlā vai, pareizāk, tik agrā stundā.
- Viesi atveda no Izraēlas mezuzu, kuru saskaņā ar tradīciju, piestiprināja pie ieejas durvju stenderes.
- Mihals pastāsta, ka pie dažām žīdu mājām reizēm varot redzēt paliekas no mezuzām - sargājošajiem ieejas durvju stenderu rotājumiem.
- Prasība nodoties ar visu sirdi bija arī Mozus bauslībā; ortodoksālam jūdam vienmēr pie durvju stenderes ir mezuza - maza kastīte ar ādas strēmelēm, uz kurām ir uzrakstīti 5. Moz.
- Tā ir mezuza, ebreju durvju sargs - svētais teksts īpašā futrālī no galvenās lūgšanas Šma Israel ( Mūsu Dievs ir viens ) , tas sastāv no 15 pantiem, 22 rindām, 170 vārdiem, 713 burtiem...