mērs1
Lietojuma biežums :
mērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mērs | mēri |
| Ģen. | mēra | mēru |
| Dat. | mēram | mēriem |
| Akuz. | mēru | mērus |
| Lok. | mērā | mēros |
1.Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko); arī mērvienība.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
mērvienība1 — Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
Hiponīmi
akrs1 — Laukuma mērvienība, aptuveni 1/2 ha; angļu mēru sistēmā - 4046,86 m2.
ampērs1 — Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā - SI).
centimetris1 — Centimetrs.
centimetrs1 — Garuma mērvienība – metra simtdaļa; [cm].
decimetrs1 — Garuma mērvienība – metra desmitā daļa; [dm].
dzīvsudraba (arī ūdens) staba (arī stabiņa) milimetrs1 — Spiediena mērvienība.
džouls1 — Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J].
farads1 — Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
grāds2 — Leņķa un loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
kandela1 — Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), cd; svece.
kauss1.2 — Sena tilpuma mērvienība - 0,5 litri.
kilograms1 — Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa – 1000 gramu [kg].
kilograms1.1 — Spēka mērvienība – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu – 9,80665 ņūtoni; spēka kilograms.
kilometrs1 — Garuma mērvienība – 1000 metru [km].
kvadrātmetrs1 — Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
līga1 — Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga).
metrs1 — Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (86Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/107 no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
minūte1 — Laika mērvienība - 60 sekundes.
ņūtons1 — Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s2 lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā.
ņūtonsekunde1 — Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
pēda5 — Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
platība3 — Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
punkts2.3 joma: informātika — Drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām.
Rīgas pods1 — 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
sekunde1 — Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [s].
stunda1 — Laika mērvienība - 60 minūtes.
svece3 — Senāk lietota gaismas stipruma mērvienība, 1 svece = 1,005 kandela.
talants2 — Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talents.
talents1 — Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2).
zirga spēks1 — Zirgspēja.
zirgspēja1 — Tehnikā - jaudas mērvienība 735,499 vati vai 745,700 vati (angļu mērvienību sistēmā).
zirgspēks1 — Zirgspēja (franču "cheval vapeur").
Stabili vārdu savienojumiMetriskā mēru sistēma.
Stabili vārdu savienojumi
- Metriskā mēru sistēma vārdkoptermins — metriskā mērvienību sistēma
1.1.Lielums, ko konstatē mērījot; izmērs1.
Stabili vārdu savienojumi(No)ņemt mēru.
Stabili vārdu savienojumi
- (No)ņemt mēru frazēma — (no)mērīt (ko)
2.joma: metroloģija Līdzeklis, ar kuru reproducē noteiktu fizikāla lieluma vērtību.
Stabili vārdu savienojumiDaudzvērtīgs materiāls mērs.
Stabili vārdu savienojumi
- Daudzvērtīgs materiāls mērs vārdkoptermins — mērs, kas reproducē viena fizikāla lieluma vairākas vērtības
- Materiāla mēra komplekts vārdkoptermins — speciāls mēru komplekts, ar kuru dažādās mēru kombinācijās var iegūt dažādas fizikāla lieluma vērtības
- Materiāls mērs vārdkoptermins — mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga
- Vienvērtīgs materiāls mērs — mērs, kas reproducē fizikāla lieluma vienu vērtību
2.1.Priekšmets tilpuma mērīšanai; šāda priekšmeta saturs.
5.Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža.
Stabili vārdu savienojumi(Pacietības) mērs ir pilns. Augstākā mērā.
Stabili vārdu savienojumi
- (Pacietības) mērs ir pilns idioma — saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu)
- Augstākā mērā kolokācija — augstākajā pakāpē
- Ievērojamā mērā kolokācija — ievērojami (4)
- Lielā mērā kolokācija — lielā, ievērojamā pakāpē
- Lielākā vai mazākā mērā kolokācija — vairāk vai mazāk
- Mazākā mērā kolokācija — mazāk
- Mēra attieksme vārdkoptermins; joma: valodniecība — gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi
- Mēra izjūta (arī sajūta) kolokācija — spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
- Ne mazākā mērā; ne mazākajā mērā kolokācija — nemaz, it nemaz
- Nelielā mērā kolokācija — mazliet
- Pienācīgā mērā kolokācija — pietiekami; diezgan (2)
- Pilnā mērā kolokācija — pilnīgi
- Zināmā mērā kolokācija — 1. Diezgan (1).2. Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
6.Sens tilpuma mērs Baltijā; 1 mērs = 1,5 Rīgas pūri; 1 Rīgas pūrs = 68,75 l.
Stabili vārdu savienojumiZināt mēru.
Stabili vārdu savienojumi
- Zināt mēru kolokācija — apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
Stabili vārdu savienojumiAr mēru. Bez mēra, arī bez gala un bez mēra. Collu mērs. Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram.
Stabili vārdu savienojumi
- Ar mēru kolokācija — tik daudz, cik vajag, pietiekami; arī mēreni
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra frazēma — 1. Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).2. sarunvaloda Ļoti, ārkārtīgi3. Lielā skaitā, ļoti daudz.
- Collu mērs apvidvārds — collmērs
- Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram kolokācija — 1. Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt)2. sarunvaloda Ļoti, ārkārtīgi
- Pieņemt mērus nevēlams; idioma — attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus
- Soda mērs vārdkoptermins; joma: jurisprudence — tiesas, tiesneša vai citas amatpersonas konkrētā gadījuma likuma sankcijas robežās izraudzītais sods par likumpārkāpumu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un lielā mērā šādi apsvērumi balstījās somu ierosinātajā A. Haksela vizītē.
- Vietu izvēli lielā mērā noteica pietiekami ātra piekļūšana ūdenskrātuvei no ceļa.
- Šis spēju veids lielā mērā piemīt sportistiem, mehāniķiem, ķirurgiem.
- Vēl lielākā mērā attiecības ar pedagogu ietekmē attieksmi pret mācību priekšmetu.
- Kārtas piederība lielā mērā noteica arī goda un cieņas aizskaršanas iespējas.