mākt1
mākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mācu | mācam | mācu | mācām | mākšu | māksim |
| 2. pers. | māc | mācat | māci | mācāt | māksi | māksiet, māksit |
| 3. pers. | māc | māca | māks | |||
Pavēles izteiksme: māc (vsk. 2. pers.), māciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mācot (tag.), mākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: māktu
Vajadzības izteiksme: jāmāc
1.Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) – par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
1.1.Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
2.parasti formā: trešā persona Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) – par stāvokli, apstākļiem.
3.Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
4.parasti formā: trešā persona Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
Stabili vārdu savienojumiMākt sirdi.
- Mākt sirdi frazēma — neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.
- Tiesa, daudzus māc šaubas, ka abi ir tikai draugi.
- Nedaudz māc uztraukums par ausīm, kuru ļipiņām šoreiz pamatīgs nesamais.
- Valters pēc savas iepriekšējās laulības, kura izira bez acīmredzamas māc.
- Lai tev veicas, un nenokar degunu, skumju māktā dzejniece!