mākons
Lietojuma biežums :
mākons apvidvārds
Mākonis.
Saistītās nozīmesmākolis, mākonis, padebesis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
mākolis1 — Mākonis.
mākonis1 — Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
padebesis1 — Mākonis.
Hiponīmi
aitmākonis1 — Nelielis ieapaļš, augsts mākonis.
augšmākoņi1 — Augšējie mākoņi.
gubmākoņi1 — Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi.
gubu mākoņi1 — Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi.
lietus mākoņi1 — Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi.
lietusmākonis1 — Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
mākoņaitiņas1 — Mazi, balti mākoņi.
mākoņu aitiņas1 — Mazi, balti mākoņi.
orogrāfiskie mākoņi1 — Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
pelnu mākoņi1 — Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi.
perlamutra mākoņi1 — Stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta.
slāņmākoņi1 — Pelēki, vienmērīgi mākoņu slāņi, kas rada sīkus nokrišņus.
slāņu mākoņi1 — Slāņmākoņi.
sniega mākoņi1 — Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
spalvmākoņi1 — Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
spalvu mākoņi1 — Spalvmākoņi.
sudrabainie mākoņi1 — Mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja viņš nestaigātu kluss un pelēks kā uzblīdis lietus mākonos, es piebilstu, ka izlabot var daudz, ja vien ir tāda vēlēšanās.
- Cik ilgs šis vakars, mierīgs, kluss, Cik augsti bezdelīgas lido; Mežs, lauki, pļavas ēnās dus Un sarkans mākons debess vidū.
- Tad stāvējām ārā un tērzējām, netālu no mums zaldāti vakarsaulē starp priedēm ēda zupu – visi gari, plecīgi zēni, smalki pašūti gari kavalērijas mēteļi un ideāla выравка – jokojās savā starpā, viss likās idilliska miera pilns, līdz atkal norībēja viens no iepriekš dzirdētiem blīkšķiem – izrādījās, ka tie nav mūsējo šāvieni, bet vācu granātu sprādzieni, piecas zekundes pēc – svilpiens un melns mākons, ko sacēla sprāgstoša lode.
- Bet man, kā atbrauc uz laukiem, vesels mākons riņķī...
- Tu taču arī esi labs, tev tikai reizēm uznāk mākons.