māka
māka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | māka | mākas |
Ģen. | mākas | māku |
Dat. | mākai | mākām |
Akuz. | māku | mākas |
Lok. | mākā | mākās |
Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme.
PiemēriMani apbūra somu māka organizēt tādus pasākumus.
- Mani apbūra somu māka organizēt tādus pasākumus.
- Vilka nošaušana nav liela māka.
- Ar adatiņu strādāt viņai trūkst pacietības, izveicības, mākas, rokdarbiem viņas rokas par smagām.
- Tā ir sociāla māka, nepavisam ne bezvērtīga, taču tai nav liela sakara ar pasaules izziņu.
- Tā bija māka – starp gultām un mazo plīti veikt visus ikdienas darbus.
- Bet pieredzējušam režisoram ir jāapgūst improvizācijas māka.
Tulkojumiendowment, gift, talent, natural endowment, bent.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit