locīt1
Lietojuma biežums :
locīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
Stabili vārdu savienojumiLocīt zāģa zobus.
1.1.Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
1.2.Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
Stabili vārdu savienojumiLocīt galvu.
1.3.pārnestā nozīmē Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
1.4.pārnestā nozīmē Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
2.Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
2.1.Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
2.2.Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā).
3.Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
4.sarunvaloda Ēst ar lielu apetīti.
Stabili vārdu savienojumiLocīt ceļus. Locīt kāda mēli. Locīt kājas. Locīt mēli; izlocīt mēli. Locīt muguru. Locīt pūru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri