locītāja
locītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | locītāja | locītājas |
| Ģen. | locītājas | locītāju |
| Dat. | locītājai | locītājām |
| Akuz. | locītāju | locītājas |
| Lok. | locītājā | locītājās |
1.Sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
2.Sieviešu dzimuma cilvēks, kas, pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), liek, veido (to) divās vai vairākās kārtās.
3.Sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju.
3.1.joma: folklora Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu. [LLVV ]
Avoti: LLVV, T