lociņš
lociņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | lociņš | lociņi |
Ģen. | lociņa | lociņu |
Dat. | lociņam | lociņiem |
Akuz. | lociņu | lociņus |
Lok. | lociņā | lociņos |
1.Dem. → loks.
2.Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
3.Sīpola laksts.
Avoti: LLVV, VV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētersīļu lapiņas, lociņus un dilles nomazgā un ļoti smalki sakapā.
- 3 ĒK sakapāti garšaugi, piemēram, pētersīļi, baziliks, lociņi
- Dilles, lociņus un pētersīļus smalki sakapā un iecilā biezpiena masā.
- , sagriež kopā ar zaļiem lociņiem, gārsu, bērzu lapām.
- Vienkāršākie, bet efektīvākie līdzekļi ir sinepes, mārrutki un lociņi.