lingvokulturoloģisks
lingvokulturoloģisks joma: valodniecība
Lingvokulturoloģiskā pieeja – valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu, lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
Avoti: LdsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raksturojot pasaulainu lingvokulturoloģiskā aspektā, ļoti svarīga nozīme ir ekstralingvistiskiem faktoriem.
- Promocijas darbā izmantotās pētījuma metodes ir: ideogrāfiskā analīze, deskriptīvi diahroniskā un sastatāmā analīze, semantiskā un komponentu analīzes metode, statistiskā analīze, lingvokulturoloģiskās analīzes elementi.
- Lingvokulturoloģiskās analīzes procesā tiek nošķirtas vērtīgas lingvokulturoloģiskās vienības, kuras ataino tautas kultūras īpatnības, pirmām kārtām tās ir reālijas ( bezekvivalentas vienības, kas apzīmē priekšmetus un parādības, kuras raksturīgas tikai vienai kultūrai, bet nav atrodamas citā), konotatīvā leksika ( vārdi, kuru nozīme atšķiras kultūrvēsturisku asociāciju ziņā), fona leksika ( priekšmetu un parādību apzīmējumi, kuri pastāv abās kultūrā, bet kuri atšķiras ar funkcionēšanas īpatnībām).
- RA - vākti materiāli, veidota koncepcija lingvoteritoriālās vārdnīcas izstrādei projektā " Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā";