Paplašinātā meklēšana
Meklējam likteņu.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (59):
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne.
- derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne.
- Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
- lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
- seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību.
- providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
- metrs Salikteņu beigās norāda uz mēru, mērinstrumentu.
- fils Salikteņu beigu daļa - mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils).
- dermija Salikteņu beigu daļā norāda uz ādu, ādas bojājumu vai slimību.
- -mēlija Salikteņu beigu daļā norāda uz locekļiem.
- -cidus Salikteņu beigu daļā norāda uz nāvējošu īpašību.
- lemma Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz apvalku.
- -krīnija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz izdalīšanos, ekskrēciju vai sekrēciju.
- forms Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz līdzību ar parādību, kas minēta vārda sākumā.
- megālija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz neparasti lielu apjomu.
- gnoze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz pazīšanu, zināšanu.
- forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas.
- kardija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz sirdi.
- -shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni.
- krāzija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz temperamentu vai konstitūciju.
- -fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija).
- mega- Salikteņu daļa - liels, milzīgs (piem., megafons).
- hemi- Salikteņu daļa - pus., (piem., hemianestēzija).
- heksa- Salikteņu daļa - seši, seš- (piem., heksagons, heksametrs).
- -plasti Salikteņu daļa - veidojumi (piem., hloroplasti); plastmasas (piem., termoplasti).
- megalo- Salikteņu daļa ar nozīmi 'liels, milzīgs'.
- endo- Salikteņu daļa ar nozīmi "iekšējs".
- mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu.
- -sofija salikteņu nobeiguma daļa ar nozīmi "mācība", "gudrība".
- -skops Salikteņu otrā daļa - ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (instruments, ierīce), piem., mikroskops.
- -fons Salikteņu otrā daļa - skaņa (piem., telefons).
- klāzija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz laušanu vai sadrupšanu.
- -mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā.
- -līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts.
- morfisms Salikteņu otrā sastāvdaļa ar nozīmi - veidojums, piem., antropomorfisms.
- ento- Salikteņu pirmā daļa, kas atbilst vārdam "iekšējs", piem., entoderma.
- miria- Salikteņu pirmā daļa, kas mērvienību nosaukumos apzīmē desmittūkstoškārtēju pavairojumu, piem., miriametrs - 10 km, miriagrams - 10 kg.
- servo- Salikteņu pirmā daļa, kas nozīmē: palīg-, tāds, kas automātiski regulē vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- eks- Salikteņu pirmā sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "bijušais", piem., eksčempions - bijušais čempions.
- teo- Salikteņu priedēklis, kas norāda pamatvārda attiecību uz Dievu vai dieviem.
- seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls.
- ekso- Salikteņu sastāvdaļa ar nozīmi "ārējs, ārā, ārpus".
- -ģenēze Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - izcelšanās, dzimšana un attiecas uz izcelšanās, veidošanās procesu, piem., histoģenēze, partenoģenēze.
- gnozija Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - zināšana, piem., farmakognozija.
- -metrija Salikteņu sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "mērīšana", piem., ģeometrija, stereometrija.
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- pseudo- Svešvārdu salikteņu priedēklis, kas norāda uz pamatvārda neīstumu; pseido-.
- anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem.
- lecitāls Tāds, kam ir dzeltenums; lieto gk. par salikteņu beigudaļu, piem., alecitāls, telolecitāls.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa likteņu.