lāčot1
lāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lāčoju | lāčojam | lāčoju | lāčojām | lāčošu | lāčosim |
| 2. pers. | lāčo | lāčojat | lāčoji | lāčojāt | lāčosi | lāčosiet, lāčosit |
| 3. pers. | lāčo | lāčoja | lāčos | |||
Pavēles izteiksme: lāčo (vsk. 2. pers.), lāčojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lāčojot (tag.), lāčošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lāčotu
Vajadzības izteiksme: jālāčo
1.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
1.1.Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaita jau grīļīga, paskat, kā viņš lāčo uz tualeti.
- Pats tu lāčo ar netīrām kājām guļamistabā un griez nagus uz ēdamgalda.
- – Neceri atkal lāčot ar ielas apaviem pa grīdsegām!
- Jūs sacījāt, ka tas arī te lāčo.
- Garāmgājēji lāčoja pa lipīgo asfaltu, un es kā muļķis stāvēju ietves malā un blenzu uz nelaimīgajiem kāziniekiem.