kučieris
kučieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kučieris | kučieri |
| Ģen. | kučiera | kučieru |
| Dat. | kučierim | kučieriem |
| Akuz. | kučieri | kučierus |
| Lok. | kučierī | kučieros |
1.Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
2.apvidvārds Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
Avoti: LLVV, BB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te kādā slīkšņā bija nogrimis zirgs ar ratiem un visu kučieri.
- — Tās ir sēnes, szanovny panie, - paskaidroja kučieris.
- Kučieris spļauj zilu zēveli, Stepans vaimanā, piesaukdams debesu valdnieci.
- - desiņas kliedza savu ierasto mednieku saukli un dunkāja kučieri šķiņķi.
- Kādreiz vella pilnais kungs licis vasaras laikā kučierim zirgus kamanās jūgt.