kučierēt
kučierēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kučierēju | kučierējam | kučierēju | kučierējām | kučierēšu | kučierēsim |
| 2. pers. | kučierē | kučierējat | kučierēji | kučierējāt | kučierēsi | kučierēsiet, kučierēsit |
| 3. pers. | kučierē | kučierēja | kučierēs | |||
Pavēles izteiksme: kučierē (vsk. 2. pers.), kučierējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kučierējot (tag.), kučierēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kučierētu
Vajadzības izteiksme: jākučierē
Vadīt pajūgu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kučierē klāt viņu.
- Ja viņam kaut kur vajadzēja tikt, tad mans vīrs viņu kučierēja, mums bija koko, tāds maziņš automobilītis.
- Tas nav nekas, ja Bagavatgītā dievs Krišna, kučierēdams augstmaņa Ardžuna kararatus, ir runājis šādus vārdus: " Tu esi pieķēdēts pie darbības.
- Laikā, kad feodālisms Latvijā sāka brukt, tautas prāti apgaismoties, iesapņoties skaistajā nākotnē, kur pēc kāda gadsimta tankus un lopu vāģus kučierēs jau padomju neofeodālisms.
- Pašā astē brauca krievu armijas rati, ko vilka divi zirgi un kučierēja drūms, drausmīga paskata apakšvirsnieks: kaujā viņš bija zaudējis abas lūpas, un viņa seja no deguna līdz zodam bija šausminoša miroņgalva.