kučers
Lietojuma biežums :
kučers
1.apvidvārds Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
2.sarunvaloda Vispārējais zagļu apzīmējums.
Avoti: BB, KZ
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toties Kaļķu ielā fantastisks skats – pa to lido varena lauku troika, ko vada melnbārdains kučers, kamēr raibām segām izklātos ratos stalti sēž krāšņa žēlsirdīgā māsa spīdīgām acīm – nu īsta Surikova bajāriene Morozova vāciskajā Kaļķu ielā ar pusgotisko rātūzi un lielgabalu rūkšanu fonā!
- Pie pirmajiem piederēja, piemēram, ilustrācija 1903. gada februārī “ Pēterburgas Avīžu Literāriskajā Pielikumā” pirmpublicētajam dzejolim “ Feina famīlija” ( 31) par Rīgas kārkluvāciešu ģimeni, kur “ paping un mamming / Man runā tik deič / Un kučers iekš mundier / Sēž bukā mit peič”.
- Arī kučers samīlējies, arī runcis.
- Tyuleņ pasacēja sovam kučeram , lai nūraun un , nūbrauc s da sātai lai īsādynoj vazaunīkā puķu pods Puorguoja kaids laiks
- Senāk , kad vēl valdīja muižnieki , kāds Kokmuižas alus vedājs Spurava vakarā vēlu atgriezies no Cēsīm , mežā viņam piebraukuši klāt 2 kungi ar melņiem un kučeru , kungiem bijis briesmīgs izskats un tā viņam sekojuši un blakus braukuši līdz kocēniešu Upītes mājai , kur piepeži visi nozuduši , tik vējš vien kaucis , viņam bezmaz cepuri norāvis