kursiks
kursiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kursiks | kursiki |
| Ģen. | kursika | kursiku |
| Dat. | kursikam | kursikiem |
| Akuz. | kursiku | kursikus |
| Lok. | kursikā | kursikos |
Nodarbību cikls kvalifikācijas celšanai, kādas prasmes, iemaņu iegūšanai, kurss.
PiemēriCerams tikai, ka nav to visu iemācījusies kādos LB vai FM līderisma kursikos.
- Cerams tikai, ka nav to visu iemācījusies kādos LB vai FM līderisma kursikos.
Avoti: T
Piemēri valodas korpusos:šeit