kursenieki
kursenieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kursenieks | kursenieki |
| Ģen. | kursenieka | kursenieku |
| Dat. | kurseniekam | kurseniekiem |
| Akuz. | kursenieku | kurseniekus |
| Lok. | kurseniekā | kurseniekos |
1.Latviešu etnogrāfiska grupa, kas dzīvoja Kuršu kāpās un Klaipēdas apkaimē tagadējā Lietuvā.
Stabili vārdu savienojumiKursenieku valoda.
- Kursenieku valoda vārdkoptermins; joma: valodniecība — reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā)
2.Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
Avoti: KV, VsV, V1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuršu kāpu kursenieki nekad nav bijuši Latvijas pavalstnieki.
- Kuršu kāpu kursenieki
- Kādreiz Kuršu kāpā mita kursenieki - viduslaikos no Latvijas ieceļojušie kuršu pēcteči, kas runāja latviešu valodas dialektā, lai arī paši sevi gan par latviešiem neuzskatīja.
- Process paātrinājās 16. gadsimtā līdz ar rakstu valodas pamatu izveidošanu un izplatīšanu, un ilga līdz 19. gadsimta sākumam ( kursenieki savu valodu saglabāja līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei), kad ar dzimtbūšanas atcelšanu ( zemnieki tagad varēja pārvietoties ārpus sava pagasta robežām, pārceļoties uz dzīvi citur) var jau runāt par latviešu kā mūsdienu nācijas ar savu vienu valodu pastāvēšanu.