kursisms
kursisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kursisms | kursismi |
| Ģen. | kursisma | kursismu |
| Dat. | kursismam | kursismiem |
| Akuz. | kursismu | kursismus |
| Lok. | kursismā | kursismos |
Aizguvums no kuršu valodas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- *lenk-), liet. lankà ‘ieleja’, sl. lǫka ‘ieleja, pļava’ un ko J. Endzelīns un Dz. Hirša uzskata par kursismu ( ME II 420, Hirša 1987, 57).
- Uz to, ka vārds uzskatāms par kursismu, norāda J. Endzelīns ( ME II 259), L. Markus-Narvila ( Markus-Narvila 2011, 93), E. Frenkelis ( FraenkelV 288).
- Piemēram, ja nezina nomenklatūras vārda kursisma sils etimoloģisko nozīmi, resp., ‘virši’, var kļūdīties daža laba Kurzemes areāla toponīma semantikas skaidrojumā un līdz ar to arī nomenklatūras vārda sistematizēšanā.
- Par kursismiem Zemzare uzskata vārdus bendrus, dvaliktis, lincetjs, los, menc, sklande u. c., atzīmējot, ka leksikā Juškas vārdnīcai ir daudz kopīga ar Langija un Kuršu kāpu vārdnīcās fiksēto materiālu.
- J. Endzelīns pieļauj, ka šis vārds varētu būt arī lituānisms ( ME I 437), taču B. Laumane un Dz. Hirša to atzinušas par stabilu kursismu ( Laumane 1987b, 176–177; Hirša 1987, 65–69).