kraģis1
kraģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kraģis | kraģi |
| Ģen. | kraģa | kraģu |
| Dat. | kraģim | kraģiem |
| Akuz. | kraģi | kraģus |
| Lok. | kraģī | kraģos |
1.Neliels sols; arī ķeblis.
2.Statīvs, paliktnis.
3.Dzijas tītavu veids.
4.Knaģis.
5.Pīpe ar taisnu kātu.
6.parasti formā: daudzskaitlis Tupelīte – krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
7.No kārtīm veidota konstrukcija siena (āboliņu, zirņu u. tml. žāvēšanai).
Avoti: LLVV, AB1, EH