krāģītis
Lietojuma biežums :
krāģītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāģītis | krāģīši |
| Ģen. | krāģīša | krāģīšu |
| Dat. | krāģītim | krāģīšiem |
| Akuz. | krāģīti | krāģīšus |
| Lok. | krāģītī | krāģīšos |
1.sarunvaloda Četrinieks (atzīme skolā).
2.Dem. → krāģis.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazo krāģīti vecis iegrūdis pavardā veselu, jo vajadzīga veselība, lai to varētu sacirst vai salauzt, bet vecim tā jātaupa.
- Raudādama viņa sēdēja pa gabalu uz krāģīša un bailēs domādama, kas būs, kad viņai būs četrpadsmit vai piecpadsmit, jo meitene pieauga miesās un ar katru gadu kļuva arvien spēcīgāka.
- Lēni lēnītiņām viņš pieceļas, pārvarēdams locītavu sāpes, uz mazā krāģīša atsperdamies kā pret nūju, viņš četrrāpu aizvelkas līdz pavardam, iesprauž starp pagalēm dažas grāmatas lapas un uzstrīķē sērkociņu.
- Iespējams, tā pat ir vienīgā un pēdējā padarīšana, kas viņam vēl ir pa spēkam, jo piecelties no gultas, pastaigāt ar spieķi vai krāģīti viņš nejaudā jau sen, paēst vai padzert kaut kā nebūt vēl nesen prata, bet nu jau rokas kļuvušas tik slābanas un drebelīgas, ka kopējiem jānāk talkā ēdienu un dzērienu ietrāpīt mutē; uzkopēju ziņā tagad ir arī visas viņa mazgāšanās, lielas un mazas taisīšanās.
- Viņa iemācījās staigāt ar krāģīti, rakstīja dzejoļus, sāka tulkot franču romānus.