krāpnieks
krāpnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāpnieks | krāpnieki |
| Ģen. | krāpnieka | krāpnieku |
| Dat. | krāpniekam | krāpniekiem |
| Akuz. | krāpnieku | krāpniekus |
| Lok. | krāpniekā | krāpniekos |
krāpniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāpniece | krāpnieces |
| Ģen. | krāpnieces | krāpnieču |
| Dat. | krāpniecei | krāpniecēm |
| Akuz. | krāpnieci | krāpnieces |
| Lok. | krāpniecē | krāpniecēs |
1.Cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
PiemēriPatieso padomdevēju vidū stājās veikli īpašumu izsaimniekotāji, dažādu rangu krāpnieki vai to pārstāvji.
- Patieso padomdevēju vidū stājās veikli īpašumu izsaimniekotāji, dažādu rangu krāpnieki vai to pārstāvji.
- – Nu, ja tā raugās uz lietām, tad iznāk, ka visi cilvēki, kas strādā, piemēram, reklāmas biznesā, arī ir krāpnieki.
- Ielās siro kabatzagļi un krāpnieki.
- Viņš izrādījās parasts krāpnieks un pazuda ar visām desmit cilvēku pārtikas kartītēm.
2.Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
PiemēriMelis, pretīgais krāpnieks.
- Melis, pretīgais krāpnieks.
- Es esmu melis un gļēvulis, un krāpnieks, taču es nekad nekādos apstākļos nepievilšu draugu.
- Var jau teikt, ka mans tēvs bija gan neizlēmīgs gļēvulis, gan nožēlojams krāpnieks.
3.Cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē).
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit