kraplaks
Lietojuma biežums :
kraplaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kraplaks | kraplaki |
Ģen. | kraplaka | kraplaku |
Dat. | kraplakam | kraplakiem |
Akuz. | kraplaku | kraplakus |
Lok. | kraplakā | kraplakos |
No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2. Trīs mīļākās krāsas tūbiņas – karaliskā zilā, Neapoles dzeltenā un rozā kraplaks.
- Retāk, galvenokārt monohromās kompozīcijās, izmantotas tumšo – sarkano un violeto – kraplaka toņu lazūras.
- Lakoniski īsiem, dinamiskiem triepieniem gleznots ir daudzfigūru akts “ Trīs figūras” ( 1934–1935, LNMM), kurā vērojamais savdabīgais ķermeņa apjomu modelējums ar tumši sarkano kraplaku sastopams vēl vairākos līdzīga rakstura darbos, kas tapuši ap 1934.–1939. gadu.
- Ar maniakālu, aiz pārliekas rūpības teju vai neveiklu precizitāti Bārtlbūts uz savas svēdrainā oša planšetes piesprauda smalkgraudainu vatmaņa loksni, iepriekš samitrinot lapas kreiso pusi, pēc tam, kad bija pacēlis lapu pret gaismu un pēc ūdenszīmēm pārbaudījis, ka strādās uz pareizās puses, atvēra savu cinka paleti, kuras emaljētā virsma pēc iepriekšējās dienas nodarbības iekšpusē bija rūpīgi notīrīta, un gandrīz rituālā secībā izkārtoja uz tās trīspadsmit mazus trauciņus ar krāsu – ziloņkaula melno, sēpiju, dedzināto sjennu, dzelteno okeru, indiešu dzelteno, gaiši dzelteno hromu, cinobru, kraplaku, Veronēzes zaļo, olīvu zaļo, ultramarīnu, kobaltu, prūšu zilo – tāpat arī dažus pilienus Mobuā kundzes cinka baltā, sagatavoja ūdeni, švammītes, zīmuļus, lieku reizi pārbaudīja, ka viņa otas pienācīgi turas kātiņos, ka to spicais gals ir nevainojams, platākā daļa ne pārāk kupla, spalvas bez cekuliem, un ķērās pie darba, viegliem zīmuļa vilcieniem ieskicējot lielos laukumus, apvārsni, priekšplānus, bēgošās līnijas, pirms visā to mirklīguma un neparedzamības krāšņumā mēģināja notvert kāda mākoņa gaistošās metamorfozes, vēja pūsmu, kas sarievo dīķa virsmu, Ildefransas novakari, strazdu pacelšanos spārnos, ganu, kas pārved mājup savu ganāmpulku, mēnesi, kas uzaust virs aizmiguša ciema, papelēm ieskautu ceļu, suni, kas apstājies mežmalā, utt.
- Tumši sarkans, kraplaks!