komisms
komisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | komisms | komismi |
| Ģen. | komisma | komismu |
| Dat. | komismam | komismiem |
| Akuz. | komismu | komismus |
| Lok. | komismā | komismos |
1.joma: filozofija Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
2.Komiskums1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo vārdu komisms ķēra klātesošo prātus kā zibens.
- Komismā sava tēla ilgas apslēpis Intars Rešetins.
- Taču ar to vien komēdijai būtu par maz, ja ne abu aktieru precīzā saspēle un nopietnā intonācija komisma radīšanai.
- Šāds komisma pavērsiens varētu liecināt par mākslinieka iespaidošanos no 19. gadsimtā raksturīgās un Pēterburgas Mākslas akadēmijā piekoptās tradīcijas, t. i.
- Asprātība, komisms un cilvēciskums caurstrāvo viņas sarunas ar vecu kungu, dzīves nomāktu sievieti un kundzi gados, kura apsēsta ar domām par noziegumu.