komiskums
komiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | komiskums | komiskumi |
| Ģen. | komiskuma | komiskumu |
| Dat. | komiskumam | komiskumiem |
| Akuz. | komiskumu | komiskumus |
| Lok. | komiskumā | komiskumos |
1.Vispārināta īpašība → komisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → komisks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Komiskuma apjausma neglābjami bojā visromantiskāko piedzīvojumu.
- Komiskums filmā toties parādās citās detaļās, turklāt kaislību ķermenis tajās tiek iesaistīts visai tieši.
- Apvienojot personas portretisko līdzību un komiskumu, Bīnes veidotās karikatūru kompozīcijas izcēlās ar asprātīgu un reizē mākslinieciski augstvērtīgu zīmējumu.
- Arī ar sirmām šķipsnām tas nereti izskatās komiski, bet tas jau ir tāds konceptuāls komiskums, kurš man iebildumus neizraisa.
- Šķiet, epizodes komiskums vismaz daļēji slēpjas pretnostatījumā starp triviālajiem Alvija mājasdarbiem un neiedomājami tālo Visuma galu, kura dēļ Alvijam mājasdarbu pildīšana šķiet bezjēdzīga.