klumzāt
klumzāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klumzāju | klumzājam | klumzāju | klumzājām | klumzāšu | klumzāsim |
| 2. pers. | klumzā | klumzājat | klumzāji | klumzājāt | klumzāsi | klumzāsiet, klumzāsit |
| 3. pers. | klumzā | klumzāja | klumzās | |||
Pavēles izteiksme: klumzā (vsk. 2. pers.), klumzājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klumzājot (tag.), klumzāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klumzātu
Vajadzības izteiksme: jāklumzā
Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lietainā novakarē Rūdolfs saklausīja pa trepēm lejā klumzājam Alfrēdu.
- viņš sacīja Sīmam, un viņi sāka klumzāt.
- Tagad viņš klumzā man līdzās, nelikdamies ne zinis par Rohas ķiķināšanu un piedauzīgajiem mājieniem.
- Dusmīgs es mēģināju pasargāt seju no lietus un, vēja raustīts, klumzāju uz priekšu.
- Dopels sadrūmis klumzāja uz savu istabu.