klinkāt
klinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klinkāju | klinkājam | klinkāju | klinkājām | klinkāšu | klinkāsim |
| 2. pers. | klinkā | klinkājat | klinkāji | klinkājāt | klinkāsi | klinkāsiet, klinkāsit |
| 3. pers. | klinkā | klinkāja | klinkās | |||
Pavēles izteiksme: klinkā (vsk. 2. pers.), klinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klinkājot (tag.), klinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klinkātu
Vajadzības izteiksme: jāklinkā
1.sarunvaloda Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet.
3.apvidvārds Lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairs nespēdams izturēt, viņš izgāja no mājām, klinkāja pa vēl tumšo ieleju, uztraukti lāčoja no vietas uz vietu, dzirdēja paklusus, mierīgus soļus aiz muguras - nāves soļus - un zināja, ka viņam rēgojas, ka nāve nestaigā pa pēdām kā suns, ka vienmēr tā līdzās, vienmēr tā iet cilvēkam kreisajā pusē, tā klusi un pacietīgi gaida, kamēr sitīs stunda, bet tad tā paceļ roku, maigi apķeras ap kaklu: - Apstājies, draudziņ!