klincis1
klincis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klincis | klinči |
| Ģen. | klinča | klinču |
| Dat. | klincim | klinčiem |
| Akuz. | klinci | klinčus |
| Lok. | klincī | klinčos |
2.Ļodzīgs nazis.
3.Klaidonis.
Avoti: KV, ME, VV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs smējām: viņš klincis!
- Kšm m j em l dz uz bazn cu pie krist bas braucot , katram maizes klincis , tad b rni am bšs bag ta n kotne
- Tad skatījos materiālos, un tur tas klincis bija saistīts ar sēliskajām izloksnēm, un tas nozīmē - maizes kancītis un arī tādi nabagi, kas klīst no mājas uz māju.