Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
kliedzējs
kliedzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.kliedzējskliedzēji
Ģen.kliedzējakliedzēju
Dat.kliedzējamkliedzējiem
Akuz.kliedzējukliedzējus
Lok.kliedzējākliedzējos
1.Cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt.
PiemēriNevar redzēt, bet izklausās, ka kliedzēja balss nāk no loga, pa kuru tikko aizlaidāmies.
  • Nevar redzēt, bet izklausās, ka kliedzēja balss nāk no loga, pa kuru tikko aizlaidāmies.
  • Ješka gadās tuvumā un saņem kliedzēju aiz pleca.
  • Galvenais, sastopoties ar kliedzēju, ir neklausīties viņā.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt: kliegt1 — Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt: kliegt2 — Ļoti skaļi runāt, teikt.Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt: kliegt2.1 — Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
1.1.Dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus.
PiemēriViens no vislielākajiem kliedzējiem ir kakadu.
  • Viens no vislielākajiem kliedzējiem ir kakadu.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darītājs (dzīvs) ↔ Darīt: kliegt1.2 — Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
2.Latviešu mitoloģijā – ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
Avoti: LDG, ME
Korpusa piemēri:šeit