kliņķis
kliņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kliņķis | kliņķi |
| Ģen. | kliņķa | kliņķu |
| Dat. | kliņķim | kliņķiem |
| Akuz. | kliņķi | kliņķus |
| Lok. | kliņķī | kliņķos |
Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
Stabili vārdu savienojumiLīdz kliņķim. Nolaist līdz kliņķim.
- Līdz kliņķim sarunvaloda, frazeoloģisms — līdz galējai robežai
- Nolaist līdz kliņķim žargonisms, frazēma — pilnīgi nolaist; izsaimniekot
Avoti: LLVV, ViV, Žrg, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā tautā saka, līdz kliņķim bija nolietots tiltiņš pāri Varžupītei.
- Toties, kad jāmaina durvīm kliņķis, jāķīlē vecais, sagrabējušais autiņš
- Nevar teikt, ka līdz kliņķim, jo nekādu kliņķu nebija.
- Neviens neatsaucās – viņš paraustīja durvju kliņķi - tās bija ciet.
- - Man liekas, man nav jāsēž aiz kliņķa, Mia?