klabināt
Lietojuma biežums :
klabināt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
Stabili vārdu savienojumiKlabināt zobus.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
3.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
3.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiKlabināt muti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri