klabēt
klabēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klabu | klabam | klabēju | klabējām | klabēšu | klabēsim |
| 2. pers. | klabi | klabat | klabēji | klabējāt | klabēsi | klabēsiet, klabēsit |
| 3. pers. | klab | klabēja | klabēs | |||
Pavēles izteiksme: klabi (vsk. 2. pers.), klabiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klabot (tag.), klabēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klabētu
Vajadzības izteiksme: jāklab
1.parasti formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
Stabili vārdu savienojumiZobi klab.
- Zobi klab idioma — saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
1.1.pārnestā nozīmē Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
2.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiKlab kā kulstīkla. Mute klab.
- Klab kā kulstīkla vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
- Mute klab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Jums tūdaļ tā klabēs zobi, ka būs baigi klausīties.
- Viņš redzēja elpu sev priekšā, un viņam sāka klabēt zobi.
- Plaši atvērtā mute klabēja, it kā tai būtu cilvēka zobi.
- Sānsveres minimālas un arī uz bruģa salonā sēdošajiem zobi neklabēs;
- Nu atkal tik auksti, ka zobi kā paisīklas klab.