klabināties
Lietojuma biežums :
klabināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klabinos | klabināmies | klabinājos | klabinājāmies | klabināšos | klabināsimies |
| 2. pers. | klabinies | klabināties | klabinājies | klabinājāties | klabināsies | klabināsieties, klabināsities |
| 3. pers. | klabinās | klabinājās | klabināsies | |||
Pavēles izteiksme: klabinies (vsk. 2. pers.), klabinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klabinoties (tag.), klabināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klabinātos
Vajadzības izteiksme: jāklabinās
Ilgstoši, intensīvi klabināt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiešā runa klabinās cauri Asnātes galvai kā šifrēts kara ziņojums.
- Pa to laiku policists klabinās pa datora klaviatūru. "
- Tā vietā, lai cilvēks nāktu uz gultu, viņš sēž un klabinās līdz vēlai naktij!”
- - Es jau zinu, ko tās garās mēles atkal klabinājās, kad Agnese izgāja uz sliekšņa un apsauca — vai kauna nav!
- Viņš dusmīgi klabinās zobus un vieglītēm ar tiem ieķers mazajam, kurš drīz vien sapratīs, ka pret gados vecākajiem jāizturas ar pienācīgu cieņu.