kaunēties
kaunēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaunos | kaunamies | kaunējos | kaunējāmies | kaunēšos | kaunēsimies |
| 2. pers. | kaunies | kaunaties | kaunējies | kaunējāties | kaunēsies | kaunēsieties, kaunēsities |
| 3. pers. | kaunas | kaunējās | kaunēsies | |||
Pavēles izteiksme: kaunies (vsk. 2. pers.), kaunieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaunoties (tag.), kaunēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaunētos
Vajadzības izteiksme: jākaunas
1.Izjust kaunu (1).
2.Izjust kaunu (2).
2.1.Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
3.Izjust kautrību; kautrēties.
Stabili vārdu savienojumiNekaunēties ne no kā. Nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba.
- Nekaunēties ne no kā kolokācija — nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
- Nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba kolokācija — nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dizaineris neslēpj, esot Ķīnā, viņš aizvien kaunas par Latviju.
- Es nekaunos par to, ko es daru un gribu darīt.
- "Bieži dalībnieki kaunas par to, ka kaut ko nezina.
- Bet nevajag par to kaunēties - visu taču nekad nevar zināt!
- Sabiedrība, kurā aug indivīds, nosaka, par ko kaunēties.