kalties
kalties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaļos | kaļamies | kalos | kalāmies | kalšos | kalsimies |
| 2. pers. | kalies | kaļaties | kalies | kalāties | kalsies | kalsieties, kalsities |
| 3. pers. | kaļas | kalās | kalsies | |||
Pavēles izteiksme: kalies (vsk. 2. pers.), kalieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaļoties (tag.), kalšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaltos
Vajadzības izteiksme: jākaļas
2.Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
3.sarunvaloda Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un vācus, dzelzī kaltos...
- Kad dzilna ir izkalusi ieeju koka stumbrā, tā pēc tam kaļas pa stumbru uz leju, izveidojot dobumu.
- Bet ierobežojumi bija nežēlīgi un stingri, un ne vienai vien dvēselei vajadzēja kalties askēzes važās, sāpēs vaidot.
- Pie žoga bija piesiets zems, smalkkājains zirģelis, iejūgts sporta kamanās, kuras mazliet atgādināja Singer šujmašīnas kaltos dzelzs rotājumus.
- Vispirms dzenis iekaļas kokā horizontāli, bet pēc tam kaļas vertikāli uz leju, apmēram 30 cm dziļumā, kur dobums tiek paplašināts.