kaitava
kaitava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaitava | kaitavas |
| Ģen. | kaitavas | kaitavu |
| Dat. | kaitavai | kaitavām |
| Akuz. | kaitavu | kaitavas |
| Lok. | kaitavā | kaitavās |
1.Kāds, kas bieži kaitina.
2.Kāds, kas ātri skaišas, dusmojas.
Avoti: ME