kaitava
kaitava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kaitava | kaitavas |
Ģen. | kaitavas | kaitavu |
Dat. | kaitavai | kaitavām |
Akuz. | kaitavu | kaitavas |
Lok. | kaitavā | kaitavās |
1.Kāds, kas bieži kaitina.
2.Kāds, kas ātri skaišas, dusmojas.
Avoti: ME