kaitavāt
kaitavāt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaitavāju | kaitavājam | kaitavāju | kaitavājām | kaitavāšu | kaitavāsim |
| 2. pers. | kaitavā | kaitavājat | kaitavāji | kaitavājāt | kaitavāsi | kaitavāsiet, kaitavāsit |
| 3. pers. | kaitavā | kaitavāja | kaitavās | |||
Pavēles izteiksme: kaitavā (vsk. 2. pers.), kaitavājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaitavājot (tag.), kaitavāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaitavātu
Vajadzības izteiksme: jākaitavā
1.Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties.
2.Ilgi dusmoties, pukoties.
Avoti: LLVV, EH